DIHIDROKVERCETĪNS - DABAS DZIEDNIEKS

Cilvēks jau gadu tūkstošiem ir pazinis Sibīrijas lapegles mehāniskās un dabiskās ārstnieciskās īpašības, tomēr tikai nesen, attīstoties dabaszinātnēm, iemācījās šīs īpašības koncentrēt un izmantot farmaceitiskajā un pārtikas rūpniecībā, radot dihidrokvercetīnu.  

Dihidrokvercetīns ir dabas bioflavonoīds, kas iegūts no Sibīrijas lapegles koksnes, no mehāniskai apstrādei neizmantojamajiem atlikumiem.

Flavonoīdi veido plašu dabas savienojumu grupu. 1936. gadā ungāru izcelsmes amerikāņu zinātnieks A. Szent-Györgyi (16.09.1893 - 22.10.1986, Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā, 1937) un grupa vācu zinātnieku norādīja, ka vesela virkne flavonoīdu ir apveltīta ar ievērojamu bioloģisko aktivitāti, kas raksturīga vitamīniem. Tie daļēji noņem vitamīna C asumu, samazina kapilāro asinsvadu trauslumu un tika nosaukti par vitamīnu P (no angļu valodas Permeability - Caurlaidība).

Dabīgās Dihidrokvercetīna īpašības, t.i. ar saglabātu dabas veidotu struktūru, ļauj to izmantot kā flavonoīdu grupas P vitamīnu un bioloģiski aktīvu savienojumu gan farmācijā, gan pārtikas ražošanā, gan kā dzīvnieku uztura uzlabotāju, gan augkopības kultūru auglības celšanai.