Dihidrokvercetīns un Sibīrijas lapegle.
Kāpēc gan tie ir tik īpaši? Īpaša ir pati Sibīrijas lapegle ar
savām neatkārtojamajām bioloģiskajām un fizikāli-mehāniskajām īpašībām. Tāpēc
to var klasificēt kā vienu no vērtīgākajiem celtniecības materiāliem un
bioloģiski aktīvo savienojumu- flavonoīdu avotiem.
Sibīrijas lapegle (Larix sibirica)-
lapegļu ģints priežu dzimtas skujkoks. Skujas lapeglei mīkstas un nobirst katru
rudeni, kā lapas- tādējādi arī radies koka nosaukums.
Līdz XIX gs. vidum Krievijā ar
likumu bija aizliegta Sibīrijas lapegles tirdzniecība un
izmantošana civilajiem mērķiem, pamatojot, ka tā ir nepieciešama militāro būvju
celtniecībai, kuģu būvniecībai, dzelzceļu būvniecībai un infrastruktūras
izbūvei. Izņēmumi, kuriem tika piešķirti lapegles materiāli bija Ziemas pils
Sankt-Pēterburgā, dažas baznīcas un Kremlis. Eksports bija praktiski aizliegts,
vai ļoti ierobežots, rezultātā Sibīrijas lapegles koksne bija
samērā mazpazīstama ārpasaulei.
Daudz senāk pirms Sibīrijas
lapegles koksnes tirdzniecības aizlieguma, V-IX gadsimtā to
izmantoja Venēcijas pilsētas celtniecībā, kā balstus izmantojot lapegles pāļus.
Desmit līdz četrpadsmit gadsimtus vēlāk- 1827.gadā daļa no pāļiem tika
apsekota. Rezultāts bija pārsteidzošs - lapegles koksne izskatījās
pārakmeņojusies un ar grūtībām pakļāvās jebkādai mehāniskai apstrādei.
Sibīrijas lapegle ir dabisks antiseptiķis.
Pateicoties lapegles sveķu īpašībām, tā nav pakļauta kukaiņu- kokgraužu
uzbrukumiem un to var izmantot bez jebkādas ķīmiskas apstrādes vietās, kur visi
citi koksnes materiāli būs pakļauti puvei.
Tā kā Sibīrijas lapegle ir
augusi neskartajos Sibīrijas taigas mežos, tā praktiski nav saskārusies ar
cilvēka izraisītajiem piesārņojumiem. Tā ir ne tikai ekoloģiski tīra koksne,
bet pat ar ārstnieciskām īpašībām. Lapegles koksnē ir īpašas vielas – fitoncīdi,
kas izdalās no koksnes visa lapegles koksnes dzīves cikla ilgumā, neatkarīgi no
tā vai koks ir taigā, vai mājoklī, telpā ap lapegles koksni ir ļoti maz vīrusu
un mikrobu.